Pētnieki apgalvo, ka viņu atklājums paver jaunas iespējas, lai atvieglotu zelta ieguvi apgabalos, kur atradnes paliek slēptas.
Saturs
Lapzemes egles slēpj noslēpumu zem savas ziemas izskata. Oulu Universitātes zinātnieku grupa apstiprināja, ka daži no šiem skujkoku kokiem uzkrāj zelta nanodaļiņas savās skujās, pateicoties noteiktu baktēriju dzīves aktivitātei. Pētījums, kas publicēts žurnālā Environmental Microbiome, var mainīt pieeju jaunu zelta atradņu meklēšanai nākotnē.
Pētnieki analizēja 138 skuju paraugus no 23 egļu (Picea abies) kokiem, kas aug netālu no Kittilä raktuves, kas ir lielākais zelta atradnes vieta Eiropā. Četros no pētītajiem kokiem tika atrastas sīkākās zelta daļiņas, kas bija apņemtas ar baktēriju bioplēvi, kas norāda uz tiešu saikni starp koka mikrobiotu un metāla veidošanos.
Ģenētiskā analīze parādīja, ka baktērijas Cutibacterium, Corynebacterium un P3OB-42 šajā procesā spēlē galveno lomu. “Mūsu novērojumi liecina, ka mikroorganismi, kas atrodas koku audos, var ietekmēt zelta uzkrāšanos,” teica pētījuma galvenā autore doktore Kaija Lehosma. Viņa paskaidroja, ka zelts, kas atrodas augsnē un ir izšķīdis ūdenī, pa egļu asinsvadu sistēmu nonāk līdz skujām, kur baktērijas nogulsnē metālu cietā veidā.
Fenomens, ko sauc par biomineralizāciju
Šis dabisks process, kas pazīstams kā biomineralizācija, ļauj metāliem iekļūt augu audos, pateicoties ūdens, sakņu un mikroorganismu kopīgai iedarbībai. Lapzemes egles gadījumā zelts uzkrājas skujās nanometru mērogā, veidojot tik mazus daļiņas, ka tās var atklāt tikai ar modernu mikroskopu palīdzību.
“Mūsu pētījums sniedz pirmos pierādījumus par to, kā zelts pārvietojas augu iekšienē un kā tas pārveidojas nanodaļiņās,” paskaidroja Lehosmaa. Lai gan atrastā metāla daudzums ekonomiskā ziņā ir niecīgs, atklājums ir nozīmīgs zinātniski un to var izmantot derīgo izrakteņu izpētē, nekaitējot videi.
Koki kā dabīgi zelta vadītāji
Latvijas atklājums apstiprina iepriekšējo pētījumu rezultātus, kas veikti Austrālijā, kur eikalipta lapās tika atrastas zelta pēdas. Abos gadījumos koki kalpo kā bioloģiskie pazemes atradņu indikatori. Pēc pētnieku teiktā, ar zeltu saistīto baktēriju identificēšana var tikt izmantota jaunu atradņu atklāšanai bez nepieciešamības veikt invazīvu urbšanu.
Eksperti uzsver, ka šī metode pavērs jaunas iespējas ilgtspējīgai derīgo izrakteņu ieguvei, izmantojot informāciju, ko sniedz dabiskās ekosistēmas. Ja koki spēj atspoguļot pazemes sastāvu, to analīze ļaus atklāt slēptos resursus ar mazāku ietekmi uz vidi un lielāku zinātnisko precizitāti.
