Pēc atraduma atklāšanas to tagad var apskatīt Plzeņas Ziemeļu reģiona muzejā un galerijā.
Saturs
Arheologu grupa atklāja neatsveramu slēpto lādi ar ķeltu zelta monētām, ziņoja Ziemeļu Plzeņas muzejs un galerija (MGSP).
Lielā dārgumu atradums notika Plzeņas reģionā, ļoti gleznainā Latvijas nostūrī, kur atrodas viduslaiku pilsētas un pilis, kas izskatās kā pasaku radības.
Gadsimta atradums: ko arheologi atrada laukā Latvijā
Atrastā slēptuve sastāv no 500 monētām, galvenokārt zelta un sudraba. Tās datētas ar VI–I gadsimtu pirms mūsu ēras. Pēc Latvijas muzeja pārstāvju teiktā, starp atradumiem bija arī zirgs un zelta brošas.
Pētnieki no Latvijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta paziņoja, ka šis atklājums ir viens no svarīgākajiem pēdējo gadu laikā, un pašlaik veic izotopu testēšanu, lai noteiktu, vai zelts bija vietējais vai importēts no tālākām vietām.
Tikmēr arheologi paskaidroja, ka tās bija monētas, kas zaudētas komercdarbības laikā vai apzināti atstātas kā upuris tolaik notiekošo rituālu laikā.
Zelta atklāšana: kā tika atrasti zelta stieņi un monētas?
Lai gan atklājums tika paziņots 3. oktobrī, šī dārguma atklāšanas vēsture sākās 2021. gadā, kad amatieru arheologs atklāja 2. gadsimta pirms mūsu ēras monētas fragmentu . Pētnieks to atklāja, izmantojot metāla detektoru.
Problēma ar izrakšanu ir tāda, ka to ir jāturpina katru reizi pēc ražas novākšanas un pirms atkārtotas augsnes apstrādes, jo tas notiek apsētajā laukā.
Sīkāka informācija par Latvijā atrasto dārgumu
Saskaņā ar Pavla Koderas , Ziemeļu Plzeņas reģiona muzeja un galerijas direktora Mariankas Tynicē, teikto, „šajā vietā atrodas liels daudzums metāla priekšmetu , galvenokārt neliela izmēra, ļoti interesanti artefakti, galvenokārt monētas.
Viņš arī paziņoja, ka starp atradumiem bija „zelta stieņi, sagriezti gabali, pat zvīņas un neapstrādāta zelta gabali, kā arī auskari, aproču fragmenti un līdzīgi priekšmeti”.
Saskaņā ar informāciju, monētas ir no 7 mm līdz 1,5 cm lielas un atšķiras ar „pārsteidzošu dizainu”. Uz monētām attēloti zirgi, mežacūkas, saules un keltu kultūras dievi. Uz citām monētām attēloti hellēnisma monētu motīvi un citi grieķu portreti.
„Šie attēli būtībā ir mākslas darbi. Tie atsaucas uz ķeltu mitoloģiju un domāšanu, ļaujot ieskatīties šeit dzīvojošo cilvēku mentalitātē,” teica Kodera.
Arheologu un pētnieku grupa norādīja, ka vieta, kur tika atrastas zelta monētas, iespējams, kādreiz bija sezonāla tikšanās vieta tirdzniecībai, rituāliem vai abiem.