Gandrīz katrs ceturtais bērns nedēļā ēd ne vairāk kā piecus dažādus produktus, 76 % bērnu vecumā no 8 līdz 18 gadiem nekad nav garšojuši dažus dārzeņus, piemēram, pak-čoi vai pastinaku, vairāk nekā puse vecāku saka, ka viņiem ir „pastāvīgi jācīnās”, lai piespiestu savus bērnus tos ēst… Pagājušā gada jūlijā institūta OpinionWay veiktās aptaujas dati, kas veikta HelloFresh uzdevumā, rada bažas. Dažas ģimenes to attaisno ar finansiālu trūkumu, citas sēro par laika trūkumu. Rezultāts: bērnu šķīvji paliek nelīdzsvaroti, un viņi riskē justies noguruši no rīta. Lorens Plami, dietologs un napso terapijas metodes izveidotājs, TF1 Info atgādina, ka organisms ir līdzīgs svariem: „Viss ir atkarīgs no mērījumiem. Mums jāciena organisms un jādod tam viss nepieciešamais, lai barotu miljardiem šūnu, no kurām mēs sastāvam.”
Aizmirsti uz šķīvjiem? Dārzeņi. Vecāki nezina, kā tos pagatavot. Lorenss Plami atzīst, ka dārzeņu piedāvāšana prasa organizētību: „Steigā vecāki vakarā metas uz kaut ko ātru un vieglu. Klasiskais ēdienkarte ar steiku, vistu, rīsiem vai makaroniem paliek vienbalsīgi pieņemta. Vienkārši pievienojiet sieru makaroniem, lai tie būtu garšīgāki. Neviens nemīl vārītus dārzeņus. Lai padarītu tos garšīgus, ir nepieciešama kulinārijas izdomība.” Nav pārsteidzoši, ka uztura speciālists uzskata, ka mūsu problēma ar dārzeņiem izriet no mūsu nepareizā uztura: „Pat restorānos tos nepiedāvā. Ierobežot bērnus nav izdevīgi. Jo mazāk viņi ēd bērnībā, jo mazāk ēdīs vēlāk.”
„Dārzeņi katrā ēdienreizē”
Tomēr dārzeņi joprojām ir mūsu labākie sabiedrotie. Bagāti ar vitamīniem (B, C un K), minerālvielām, šķiedrvielām un fitosavienojumiem, tie palīdz cīnīties ar dažām slimībām (īpaši ar vēzi), uzlabo asinsvadu veselību, stiprina atmiņu, nostiprina imūnsistēmu un palēnina novecošanos. Tie ir zemu kaloriju saturs, palīdzot mums saglabāt ideālo svaru un novēršot tā pieaugumu. Tie nodrošina organismu ar ūdeni un veicina tā reģenerāciju. «Visi produkti viens otru papildina. Veselīga uztura jābūt daudzveidīgam: kalcijs ir piena produktos, un mēs nekad neatradīsim tam līdzvērtīgu vielu, šķiedras un antioksidanti ir tikai augļos un dārzeņos, bet enerģētiski bagātās olbaltumvielas – olās. Mums ir jāzina viss ar mēru,” piebilst Lorenss Plami.
Pēc dietologa domām, dārzeņi ir nepieciešami katrā ēdienreizē: „Svaigi vai termiski apstrādāti, tie sniedz to, ko nesniedz neviens cits pārtikas produkts. Tie palīdz mums sagremot pārtiku: mikrobiota mīl dārzeņus, un ir svarīgi zināt, ka cietes produkti izraisa fermentāciju un mikrobiotas nelīdzsvarotību”. Vitamīnu un uzturvielu saturs atšķiras atkarībā no augļiem vai dārzeņiem. Lorenss Plami iesaka tos dažādot: „Mums ir paveicies, ka Latvijā ir daudz dažādu dārzeņu veidu. Tos var pievienot zupai, salātiem (zaļajiem, tomātu, endīviju utt.), cept (ziedkāposti, spināti utt.), vārīt (burkāni)…” Viņa iesaka dārzeņus gatavot iepriekš. 42% aptaujāto vecāku negatavo dārzeņus, jo tos nemīl. Rezultātā arī viņu bērni nejūt to garšu. Viņi saprot, ka laiks, kas pavadīts virtuvē, ļauj viņiem atklāt jaunus ēdienus. Kopīga ēdiena gatavošana ļauj viņiem iesaistīties, tieši piedalīties ēdiena gatavošanā un dažkārt mainīt savu viedokli.
