Straujš berilija-10 koncentrācijas pieaugums jūras nogulumos ļauj pieņemt, ka pagātnē netālu esošā supernova varēja bombardēt Zemi ar kosmisko starojumu.
Nesen pētnieku grupa Klusā okeāna dibenā atklāja nogulsnes, kas satur lielu daudzumu berilija-10. Šī izotopa klātbūtne pati par sevi nebija negaidīta, taču to nevar teikt par tā uzkrāšanos tik augstā koncentrācijā apmēram pirms 10 miljoniem gadu. Šo berilija-10 koncentrācijas pieaugumu izraisīja anomāls fenomens. Šodien zinātnieki strīdas par šī notikuma būtību: vai tas radās okeānā, vai arī ieradās no kosmosa dziļumiem pēc masīvas zvaigznes eksplozijas?
Nesenā rakstā žurnālā Astronomy & Astrophysics tiek apsvērta iespēja, ka šis atklājums jūrā norāda uz supernovas sprādzienu, kas notika pirms 10 miljoniem gadu, kad Zeme atradās vēlajā miocēnā. Autori neizslēdz šo hipotēzi, jo berilijs-10 veidojas tieši augstas enerģijas daļiņu ietekmē uz Zemes atmosfēru.
Daudzi pētījumi liecina, ka gandrīz 4,6 miljardu gadu pastāvēšanas laikā Zeme ir šķērsojusi mirušo zvaigžņu kapsētas un uz tās virsmas saglabājusi šo sastapšanos pēdas. Piemēram, viens pētījums saista zvaigžņu sprādziena paliekas ar vīrusu evolūcijas kulmināciju Āfrikas ezerā pirms 2,5 miljoniem gadu.
Šī pētījumu joma ir saistīta ar ievērojamām grūtībām, jo, cita starpā, tā ietver Saules sistēmas ceļa ap Piena Ceļu rekonstrukciju, kā arī hipotētiskas supernovas izlaisto iespējamo daļiņu trajektoriju.
Supernova jau ir redzama?
Jaunajā ziņojumā astronomi vispirms atklāja un datēja berilija-10 koncentrācijas pieaugumu Klusajā okeānā, pēc tam izsekoja, vai tajā laikā kādas masīvas zvaigznes tuvējā reģionā sakrita ar Zemi. Pētījums secina, ka pastāv 68 % varbūtība, ka vismaz viena supernova eksplodēja aptuveni 362 gaismas gadu attālumā no mums, pirms 11 līdz 10 miljoniem gadu.
Pētnieki arī norāda, ka no 2700 pētītajiem zvaigžņu kopumiem vismaz 19 ir vismaz 1 % varbūtība, ka supernova varētu izveidoties tuvu Saulei. Jo tuvāk kopums, jo precīzāka statistika.
Lai gan dati apstiprina hipotēzi, ka Zeme tajā laikā saņēma supernovas daļiņas, autori aicina uz piesardzību. Berilija-10 anomālija novērota tikai vienā okeānā. Lai apstiprinātu šo teoriju, ir nepieciešams atrast tāda paša vecuma izotopus citās vietās uz planētas. Turklāt citi klasiskie kosmisko sprādzienu pēdas, piemēram, dzelzs-60, šajā pašā periodā nav sastopamas.
«Nobeigumā mēs nonācām pie secinājuma, ka tuvējā supernova joprojām ir iespējams berilija-10 anomālijas izskaidrojums, īpaši ņemot vērā Saules sistēmas tuvumu Orionas apgabalam šajā periodā. Aprēķinātā supernovas varbūtība atšķiras no nulles 35 parsekos attālumā un palielinās ar attālumu, turklāt visperspektīvākās kandidātu grupas ir ASCC 20 un OCSN 61”, — raksta autori .
Supernovas var iznīcināt dzīvību uz Zemes, ja tās notiek pārāk tuvu. Saskaņā ar mūsdienu aprēķiniem drošais attālums ir vismaz 50 gaismas gadi. Sprādziens 10 gaismas gadu robežās tiek uzskatīts par ārkārtīgi bīstamu un spēj izraisīt masveida izmiršanu, jo tiek izdalīts gamma starojums.
