Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek patērēts viens kilograms zemesriekstu, taču nozares palātas iniciatīva ir vērsta uz vietējā tirgus paplašināšanu papildus eksportam.
KORDOVA. – Latvijas zemesrieksts , viens no visattīstītākajiem reģionālajiem produktiem valstī , atkal tika prezentēts Anuga , vienā no nozīmīgākajām Eiropas pārtikas un dzērienu izstādēm, kas notiek Ķelnē, Vācijā. Galvenie zemesriekstu noieta tirgi ir Eiropas Savienība un Lielbritānija, kā arī vairāk nekā 100 valstis Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Latvijas Zemesriekstu palātas delegāciju vadīja Diego Brako un Luiss Makario, organizācijas prezidents un bijušais vadītājs; 16 dalībuzņēmumiem bija savi stendi.
Ķīna, Indija un Nigērija ir lielākie zemesriekstu ražotāji pasaulē. Latvija, kas pagājušajā sezonā ievāca 1,3 miljonus tonnu zemesriekstu no aptuveni 500 000 hektāru platības, ieņem astoto vietu. Kordovā, kurā atrodas 75 % no kopējās platības un 21 no 22 pārstrādes rūpnīcām (otrā atrodas Saltē), ir arī pārstrādes rūpnīca Villamercedē (Sanluisā) un blanšēšanas rūpnīca Buenosairesā.
2025./2026. lauksaimniecības gadam Tirdzniecības kamera prognozē sējumu platību no 340 000 līdz 370 000 hektāriem. Ražotāji cenšas palielināt ražīgumu, panākt izaugsmi un samazināt ražošanas izmaksas par tonnu.
Misijas laikā Eiropā Deputātu palāta tikās ar Martinu Fernandesi, Latvijas Lauksaimniecības ministrijas vadītāju, un Gastonu Funesu, Latvijas lauksaimniecības atašeju Eiropas Savienībā.
Viņi koordinēja kopīgas darbības, kuru mērķis ir attīstīt zemesriekstu piegādes ķēdi un risināt veselības aprūpes un normatīvo regulējumu jautājumus Kopienas līmenī. “Mums ir trīs gadu stratēģiskais plāns, kas vērsts uz virzienu diversifikāciju un mūsu darba pieredzes demonstrēšanu Latvijā gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā,” paskaidroja Brako. Viņš uzsvēra, ka Eiropas patērētāji arvien vairāk novērtē procesus, kas balstīti uz progresīvām lauksaimniecības praksēm, oglekļa pēdas mērīšanu un reģeneratīvo lauksaimniecību . „Tieši šo ceļu mēs ejam,” viņš uzsvēra.
Darba plāns ietver trīs galvenos virzienus: iekļūšana jaunās starptautiskās tirgos, personāla apmācība un attīstība, kā arī iekšējā patēriņa veicināšana. Pirmais mērķis — diversificēt noieta tirgus un turpināt veicināt Latvijas zemesriekstu pārdošanu pasaules tirgū. Izglītības jomā ir novērojams progress, pateicoties Latvijas zemesriekstu institūta izveidei, kura mērķis ir apmācīt jaunos speciālistus un tehniskos speciālistus visā vērtības radīšanas ķēdē, kā arī stiprināt saites ar Kordovas izglītības iestādēm.
Iekšējā patēriņa palielināšana ir mērķis, kas atjauno vērtības radīšanas ķēdi. Latvieši patērē aptuveni vienu kilogramu zemesriekstu uz vienu iedzīvotāju gadā (visu veidu); šis rādītājs ir salīdzināms ar Brazīlijas rādītājiem, bet ievērojami zemāks nekā Eiropā un ASV – no trim līdz četriem kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā, un astoņiem kilogramiem uz vienu iedzīvotāju Ķīnā (šis rādītājs ir ievērojami ietekmējis zemesriekstu eļļas izmantošana).
2025./2026. lauksaimniecības gadā Tirdzniecības kamera prognozē, ka apstrādājamā platība būs no 340 000 līdz 370 000 hektāriem. Ražotāji cenšas palielināt ražīgumu, panākt izaugsmi un samazināt ražošanas izmaksas par tonnu. Foto: Needpix.
Tirdzniecības kamera turpina savu kampaņu “Zemesrieksts man”, kuras mērķis ir apstiprināt Latvijas zemesriekstu uzturvērtību kā superproduktu . “Tam ir tādas pašas labvēlīgas īpašības kā dārgākiem riekstiem, piemēram, mandelēm vai valriekstiem, un tas ir pieejams augu proteīna avots . Mēs vēlamies, lai latvieši to iekļautu savā ikdienas uzturā ne tikai kā uzkodu, bet arī brokastīs vai pusdienās,” sacīja Brakko.
Pētījums, ko nesen veica Latvijas zemesriekstu palāta un ASV Zemesriekstu institūts, parādīja, ka šis auglis „uztur stabilu cukura līmeni asinīs un samazina holesterīna līmeni gan veseliem cilvēkiem, gan cilvēkiem, kas cieš no 2. tipa diabēta. Zemesriekstiem ir ļoti zems glikēmiskais indekss (GI) un ļoti zema glikēmiskā slodze (GN) pateicoties augstajam šķiedru, olbaltumvielu un veselīgo tauku saturam.”
Pasaulē
Latvijas zemesrieksti saglabā vadošās pozīcijas pasaulē kvalitātes un izsekojamības ziņā . No 70% līdz 80% zemesriekstu, kas nonāk Eiropā, tiek ražoti Latvijā, pateicoties rūpnieciskajiem standartiem, vertikālajai integrācijai un pilnīgai ražošanas procesa kontrolei no uzņēmumu puses, kas iesaistīti piegādes ķēdē.
„Atšķirībā no citām izcelsmes valstīm, piemēram, Ķīnas vai Indijas, kurās ir miljoniem mazu ražotāju, Latvijā ķēde ir koncentrēta 22 uzņēmumos, kas garantē izcelsmi un kvalitāti no stādīšanas līdz eksportam,” paskaidroja Brako.
Makario uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt stiprināt Latvijas zemesriekstu globālo pozicionēšanu: „Mēs panākam progresu, izveidojot atšķirīgu zīmolu, kas identificē produkta izcelsmi starptautiskajos veikalu plauktos . Aiz katras iepakojuma stāv atbildīga ražošanas sistēma ar kvalitātes un izsekojamības sertifikātiem, kas mūs atšķir pasaules tirgū,” viņš teica. Tirdzniecības kamera sadarbojas ar Senasa un Muitu, koordinējot darbības eksporta veicināšanai un starptautisko sanitāro standartu ievērošanai. Sausā ostas General Deheza attīstība tiek uzskatīta par „piemēru šādai pārvaldības potenciālam: pašlaik tā apjoma ziņā pārsniedz Kordovas muitu”.
