Slavenais humanitāro zinātņu doktors iesaka koncentrēties uz vērtībām, kurām patiešām ir nozīme, nevis uz īpašībām, kas ir atkarīgas vienīgi no ģenētiskās veiksmes.
Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, mēs pārāk bieži rīkojamies automātiski un ļaujamies aizrauties ar pieņēmumiem par īpašībām, kuras mēs nevaram ietekmēt, piemēram, intelektu . Lai gan būt gudram ir lieliski, tas nav nopelns, uzskata psiholoģijas eksperts Viktors Kūpers, jo tas ir atkarīgs no tā, kas ir piedzimis tāds, nevis no jūsu pūlēm .
Tieši tāpēc humanitāro zinātņu doktors, kas pazīstams ar savām runām par pozitīvo psiholoģiju un izcilo komunikācijas prasmi, aicina mūs apbrīnot cilvēciskās tikumus, kas rodas no katra cilvēka apņēmības kļūt par labu cilvēku, izjust līdzjūtību un būt laipnam pret citiem. Gudrība vai negudrība — tā ir ģenētiska loterija; bet laipnība tiek sasniegta ar ikdienas, pastāvīgiem centieniem, kurus mums apzināti jāattīsta laika gaitā.
«Mēs apbrīnojam nepareizās īpašības»
Kūpers sūdzas, ka mūsdienu sabiedrībā mēs apbrīnojam ne tās īpašības, kas mums piemīt, piemēram, zinātniskos grādus, vadošos amatus vai naudas daudzumu. Inteliģence, šķiet, arī ir kļuvusi par apbrīnojamas īpašības, „lai gan patiesībā tā nav atkarīga no mums, bet gan ir ģenētiska loterija, kas neprasa nekādas apzinātas pūles”.
Kā piemēru eksperts piedāvā mums padomāt: „Vai jūs apbrīnotu kādu par viņa augumu? Vai par mazajām ausīm?” Atbilde uz šo jautājumu visos gadījumos būs „nē”, jo šīs iezīmes vai īpašības mums nav pakļautas. Mēs nevaram tos ietekmēt; tie ir „iepriekš noteikti”, nav mūsu izvēles rezultāts, bet vienkārši ģenētiski iedzimti.
Kaut kas līdzīgs notiek arī ar intelektu. Lai gan to, protams, var attīstīt, tas ir kaut kas, ar ko mēs piedzimstam (vai nepiedzimstam); tas ir veiksmes jautājums. Apbrīnojot intelektu, mēs izsakām atzinību par to, ko cilvēks nav izvēlējies un nav centies sasniegt un pilnveidot. Tāpēc Kūpers iesaka nevis apbrīnot intelektu, bet slavēt citu cilvēku par to, ka viņš ir labs cilvēks.
