Ēģiptes arheoloģiskā misija atklāja vienu no šodienas lielākajām militārajām cietoksnēm tā sauktajā Gora ceļā, kas ļāva pētniekiem labāk izprast Ēģiptes karavīru dzīvi, kuri bija izvietoti Ēģiptes austrumu robežā.
Ēģiptes arheoloģiskā misija, kas veica izrakumus Tel-el-Jaruba vietā Sīnāja pussalas ziemeļos, atklāja milzīgas militārās cietokšņa pamatus, kas attiecas uz Jaunās karalistes periodu (1550-1069 g. p.m.ē.) vietā, kas reiz bija stratēģisks ceļš Gora, kas savienoja Nīlas ieleju ar Sīrijas-Palestīnas joslu .
Šī cietoksnis ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem militārajiem objektiem, kas atklāti līdz šim. Tas tika uzcelts uz vitāli svarīga komunikāciju, transporta un aizsardzības ceļa. Šis atklājums sniedz retu iespēju redzēt, kā ēģiptieši aizsargāja savas ziemeļaustrumu robežas , uzceļot cietokšņu un nocietinātu priekšposteņu tīklu.
„Šis atklājums ir piemērs senās Ēģiptes militārajai izdomai, kas parāda, kā faraoni izstrādāja kompleksu aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu valsts robežas. Cietoksnis ne tikai sniedz priekšstatu par Ēģiptes militāro stratēģiju, bet arī stāsta par karavīriem, amatniekiem un arhitektiem, kuri tur dzīvoja un strādāja,” — paziņoja Ēģiptes tūrisma un senlietu ministrs Šerifs Fati.
Robežu drošība
Izrakumu laikā tika atklāta cietokšņa dienvidu sienas daļa, kas ir aptuveni 105 metrus gara un 2,5 metrus plata, ar nocietinātiem vārtiem un vienpadsmit aizsardzības torņiem. Tika atklāti arī ziemeļrietumu un rietumu sienas posmi, kas bija aprakti zem smiltīm. “Viens no neparastākajiem atklājumiem ir 75 metrus garā zigzaga veida siena, kas atrodas citadeles rietumu flangā,” paskaidroja Ēģiptes senlietu sektora vadītājs Mohamed Abdel Badi.
Arheologi arī atklāja dažādus keramikas fragmentus un pamatu paliekas zem viena no torņiem. Šie priekšmeti datējami ar XVIII dinastijas pirmo pusi (1550–1295 g. p. m. ē.) un ietver krūzes rokturi ar faraona Tutmoza I vārdu, kas sniedz vērtīgu hronoloģisku norādi.
Turklāt arheologi atrada vulkānisko iežu fragmentus, kas, pēc viņu pētījumiem, nāk no Grieķijas salām, kā arī lielu maizes krāsni ar sacietējuša mīklas paliekām, kas liecina, ka cietoksnis bija pašpietiekama militāra apmetne.
Arheoloģiskā misija cer turpināt izrakumus, lai atklātu jaunas sienas paliekas, kā arī no acīm paslēptas pie tās esošas celtnes. Arheologi uzskata, ka nākotnē izdosies atklāt militāro doku, kas tika izmantots kā karaspēka apgādes punkts un preču un resursu transportēšanai uz cietoksni.
Pēc pētnieku teiktā, šis atklājums uzsver Sinaja pussalas nozīmi kā unikālu kultūrvēsturisku centru un apstiprina, ka Ēģipte tajā periodā bija spēcīga un labi aizsargāta teritoriāla impērija. „Turpmākie izrakumi padarīs šo objektu par vienu no svarīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Ēģiptes austrumu robežā , nemirstīgu liecību par senā ēģiptiešu ģeniālumu, izturību un stratēģisko redzējumu,” secina Šerifs Fathi.
