Brauna Universitātes veiktajā plaša mēroga pētījumā salīdzināta sarkanā un baltā vīna ietekme uz vēža attīstības risku. Pētījuma rezultāti pārsteidz un apstrīd vīna cienītāju vidū izplatīto viedokli.
Saturs
Katra maltīte vai aperitīvs izraisa diskusijas: vai sarkanvīns patiešām ir veselīgāks par baltvīnu? Brauna Universitātes pētnieku grupa atbildēja uz šo daudziem interesējošo jautājumu, rūpīgi izpētot katra vīna veida ietekmi uz vēža attīstības risku.
Sarkanvīns nav labāks aizsargs nekā baltvīns
Mēs visi esam dzirdējuši šo frāzi pie pusdienu galda: glāze sarkanvīna ir “veselīga”. Pateicoties resveratrola satura, antioksidanta, kas tiek uzskatīts par veselīgu, tas pat aizsargā pret dažiem vēža veidiem. Brauna Universitātes Sabiedrības veselības skolas komanda nolēma pārbaudīt, vai šī ideja izturēs pārbaudi ar skaitļiem.
Pētnieki izpētīja 42 pētījumus, kuros piedalījās 96 000 cilvēku, tieši salīdzinot sarkano un baltvīnu. Viņu verdikts bija nepārprotams: „Mēs nekonstatējām nekādu atšķirību saistībā starp sarkanā vai baltā vīna patēriņu un kopējo vēža risku. Tas liek apšaubīt izplatīto uzskatu, ka sarkanais vīns ir veselīgāks par baltā”.
Palielināts ādas vēža risks balto vīnu cienītājiem
Lai gan kopumā vīns, šķiet, nepalielina vēža risku, uzmanību pievērš viena detaļa. „Mēs novērojām atšķirību ādas vēža riska attīstībā. Konkrēti, balto vīnu patēriņš, atšķirībā no sarkanā, bija saistīts ar paaugstinātu ādas vēža risku,” apgalvo autori.
Pētnieki pieņem, ka ar baltā vīna lietošanu saistīta uzvedība var ietvert „mākslīgu iedegumu un nepietiekamu saules aizsargkrēma lietošanu. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tieši baltais vīns ir cēlonis”. Pētījumā tika atklāta arī ciešāka saikne starp baltā vīna lietošanu un vispārējo vēža risku sievietēm.
Latvijā alkohols joprojām ir galvenais vēža attīstības faktors
Lai gan šie rezultāti atspēko dažus apgalvojumus, tie arī uzsver vispārzināmo realitāti: alkohols joprojām ir pierādīts riska faktors. Latvijā tas ir otrais nozīmīgākais novēršamais riska faktors, kas ik gadu izraisa 30 000 jaunu vēža saslimstības gadījumu. Prognozēts, ka līdz 2024. gadam alkohols kļūs par 49 000 nāves gadījumu cēloni, tostarp 16 000 nāves gadījumu, kas saistīti ar vēzi.
