Arheologu grupa iepriekš nezināmā apmetnē atklājusi zelta un sudraba monētu komplektu, kā arī dažādus bronzas priekšmetus.
Keltu klātbūtne mūsdienu Latvijas teritorijā datējama ar aptuveni 450–50 gadu pirms mūsu ēras. Boju cilts, no kuras cēlies senās Romas nosaukums Boiohaemum (mūsdienu Bohēmija), valdīja šajā teritorijā līdz romiešu izraidīšanai. Boji dibināja nocietinātas apmetnes, kas pazīstamas kā opīdas , Zavistā pie Prāgas un Stare-Hradisko Morāvijā, kuras kalpoja kā nozīmīgi politiskie un ekonomiskie centri.
Šīs teritorijas apdzīvojošie ķelti bija pazīstami ar metālapstrādi, monētu kalšanu un plašām tirdzniecības saiknēm, kas sniedzās no Britu salām līdz Balkāniem. Arheologu grupa no Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta (AV ČR) un Ziemeļu muzeja un galerijas Plzeňā ir veikusi jaunu, bet ļoti interesantu atklājumu.
Kolekcijā ir zelta un sudraba monētas, bronzas rotas un pat neliela zirga figūriņa no keltu apmetnes ziemeļos no Plzeņas, pilsētas Rietumlatvijā, kas iepriekš pētniekiem nebija zināma. “Šie atradumi ir unikāli ne tikai ar savu daudzumu (simtiem monētu un rotaslietu), bet arī ar to, ka tie tika atrasti apgabalā, kurā nebija zināma neviena nozīmīga ķeltu apmetne,” sacīja Arheoloģijas institūta direktors Jans Maržiks.
Nezināma apmetne
Valdība pagaidām neatklāj apmetnes atrašanās vietu. Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, viena no arheologu galvenajām uzdevumiem ir aizsargāt potenciālos atradumus no briesmām, ko rada nelegālie mantu meklētāji. „Nelegālie metāla meklētāji rada nopietnu draudus mūsu kultūras mantojumam. Lai izvairītos no turpmākiem zaudējumiem, pieminekļa precīza atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā,” skaidro Maržiks.
Savukārt Daniels Straniks, Pilsētas muzeja un galerijas arheologs Plzeņā, uzsvēra, ka „šī vieta ir izcila vismaz Centrāleiropas mērogā. Starp atrastajām zelta un sudraba monētām mēs atklājām iepriekš nezināmus veidus , kas var mainīt mūsu izpratni par ķeltu monētu kalšanu Bohēmijā”.
Bet tas vēl nav viss. „Kolekcijā ir arī Halštatas laikmeta zelta rotaslietas, bronzas brošas, aproces, piekariņi un bronzas zirga figūriņa — tas viss liecina par seno ķeltu, kas reiz apdzīvoja šo reģionu, māksliniecisko meistarību un prasmi.”
Pētnieki pieņem, ka šī noslēpumainā apmetne, iespējams, nebija pastāvīga, bet drīzāk pagaidu tikšanās vai apmaiņas vieta. „Tas varēja būt vieta, kur cilvēki pulcējās, lai tirgotos, apmainītos ar precēm un valūtu. Sīku priekšmetu, piemēram, monētu, izkliedētība liecina par pagaidu darbību, nevis ilgtermiņa apmetni,” komentēja arheologs Deivids Danečeks.
Turklāt vairāku zelta un sudraba lingotu atklāšana apmetnē apstiprina hipotēzi, ka šī vieta varēja spēlēt svarīgu lomu tirdzniecībā un monētu kaltēšanā, kas, pēc pētnieku domām, sakrīt ar to pašu praksi, kas tika izmantota citās mazās apmetnēs Austrijā un Morāvijā.
Nesen Ziemeļu Plzeņas muzejs un galerija prezentēja šo atradumu izlasi izstādē „Neskaidrs vēstījums par ķeltiem Ziemeļu Plzeņā”, kas būs atvērta apmeklētājiem līdz 2025. gada 30. novembrim.
Muzeja direktors Pavels Kodera paskaidroja, ka „svarīgākie eksponāti tiek droši glabāti muzeja krājumos un tiks izstādīti.
„Nākotnē mēs apsveram iespēju izveidot pastāvīgu ekspozīciju, kas veltīta ķeltiem , kas ļaus pavisam jauni paskatīties uz viņu dzīvi mūsu reģionā”, – viņš secina.
