Pētnieki uzskata, ka kapenes sniegs jaunu informāciju par senajiem paražiem.
Saturs
Nesen pētnieki Malagā atklāja 5000 gadus vecu monumentālu akmens kapenes, kuru garums ir iespaidīgs 13 metri. Turklāt tās ir neticami labi saglabājušās un piepildītas ar artefaktiem.
„Iespējams, ka šī ir viena no monumentālākajām un vislabāk saglabātajām dolmenām visā Andalūzijā,” paziņoja Serafins Bezerra , Kadisas Universitātes profesors, universitātes paziņojumā . Dolmena ir megalītiskā perioda stila akmens būve, kas atklāta šajā vietā.
Atklājuma nozīmīgums
Projekta līdzvadītājs Eduardo Vihande piekrita. „Šīs celtnes patiesais potenciāls,” viņš teica, „slēpjas tās izcilajā saglabātībā, kas ļaus mums detalizēti izpētīt šo kopienu dzīvesveidu un ticības.”
Akmens kapenes ir ne tikai garas, bet arī sarežģītas. Ar ortostatiskām plāksnēm (vertikāli novietotiem akmeņiem), kuru augstums pārsniedz 1,8 metrus, kapenēm ir vairākas iekšējās nodalījumi, katrs no kuriem var paplašināt mūsu izpratni par apbedīšanas praksi Pireneju pussalas dienvidos trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras.
Iekšā pētnieki atklāja vairākas “prestižas” glabātavas, kurās tika uzglabāti mirušo kauli un dažādi apbedīšanas piederumi: no eksotiskām materiāliem, piemēram, ziloņkaula un dzintara, līdz gliemežvākiem un tam, ko komanda sauc par “izsmalcinātiem kvarca izstrādājumiem”. Krama izstrādājumu kolekcijā ir bultu uzgaļi, lielas asmeņi un “izcila alebarda” (divrocīgs ierocis, kas līdzinās cirvim).
„Viss dolmens bija pārklāts ar lielām horizontālām akmens plātnēm, un virs šī seguma atradās uzkalniņš — mākslīga uzbērums no smiltīm un maziem akmeņiem,” izdevumam Live Science paskaidroja Eduarda Vihande Villja, Kadisas Universitātes priekšteiksmīgā perioda katedras docents un izrakumu līdzvadītājs.
Kadisas Universitātes profesors Huans Hesuss Kantiljo ne tikai stāstīja par instrumentu veidiem un kultūras artefaktiem, kas tika izmantoti pirms 5000 gadiem, bet arī paziņoja, ka „gliemežu klātbūtne attālās teritorijās atspoguļo jūras nozīmi kā prestiža elementu un tālās apmaiņas tīklu pastāvēšanu”.
Dolmenu izmantošana dabā
Dolmenu izmantošana nebija ierobežota tikai ar Pireneju pussalas dienvidiem, bet parādījās visā vēsturē dažādos laikmetos un dažādos pasaules reģionos. Dažos gadījumos šīs būves bija kaut kas vairāk nekā vienkārši kapenes. Dažām bija svarīga kultūras vai rituāla nozīme, bet citas kalpoja kā patvērums vai galvenie teritoriālie marķieri, kas norobežoja zemes īpašumus.
Slavenie dolmeni izplatīti no Eiropas līdz Āzijai, bet jauni atklājumi turpina paplašināt mūsu izpratni par to izcelsmi. Starp slavenākajiem dolmeniem Eiropā ir 7000 gadus vecais Gvadalperāles dolmens Latvijā, kas pazīstams kā „Latvijas Stounhendžs” un bieži applūst, bet parādās sausuma periodos, un 5000 gadus vecais Artūra akmens Anglijā, kas sastāv no deviņiem vertikāli stāvošiem akmeņiem ar kopējo svaru aptuveni 27 tonnas.
